i just love days like this one

skola vienkārši nogurdina. es pilnīgi uz sevi izjutu katru vārdu, ko šodien psiholoģijā teica par "pārdegšanu". Devos uz mūzikasskolu dabūju 5 un 6. Yess. Sajūtu mēreni pārspīlētu emocionalitāti, jo pēc atzīmju uzzināšanas izgāju no klases es nespēju savaldīties un sāku raudāt. Ar mani tā parasti nenotiek. Es gaidu to mirkli, kad man izdos liecību un es varēšu uz 3 mēnešiem šo visu aizmirst. Esmu ievērojusi, ka blogi ir morālā ateja - tizli, bet laikam jau palīdz.
Pāris labas dienas par šodienu - 1. es visu dienu pārvietojoties no vienas vietas uz otru ne reizi nesaliju.
2. Gaiss smaržoja pēc saules un vasaras, un zāles, un prieka.
3. atstāšu brīvu labajam miegam, kas man noteikti būs ;)

here came the sun today.

Ilgs klusums no manas puses bijis. Vairākkārt vēlējos kaut ko uzrakstīt, bet piemirsās. Ai, nu lai..
Šodien bija ļoti svētīga diena ar Anetti un Astrīdu - vnk līdz asarām. Tagad esmu mājās un pa ilgiem laikiem saprotu, ka vēlos savā dzīvē kko mainīt.
"Ierodoties šajā pasaulē, tu raudāji, bet tev visapkārt priecājās. Dzīvo tā, lai, tev aizejot no šīs pasaules, tu smaidītu, bet tev apkārt visi raudātu."
(Šīs dienas saulstariņš no "smaidu burkas"-Anettes dāvana dz/d) Dzīvo spilgti!
Un tā starp citu.. Ernests šodien ņems mājās avu kaķi. Pārsteidzoši, bet man pat nobira asariņa (iekšēji) :D. Forši tomēr, kad, atnākot mājas, pie durvīm kāds sēž un tevi sagaida. Bet es vienalga neesmu dzīvnieku cilvēks.

būt par savu ēnu

tik daudz lietu manā galvā, bet tikai dažas sirdī. un tām pašām man laika neatliek. tik daudzko gribu sasniegt, tik daudz sapņu, bet tagad šķiet nav nekā. gan jau, ka būs rīt. gribu sākt dzīvot jau šodien, gribu smaidīt par šo dienu ne nākamo, bet pašai bail. Stulbi. Pagaidām domas līmenī, vēl daudzkas jāpārdomā, bet iespējams iešu prom no sb.

Pa peļķēm.

Šodien vienkārši tik pārsuperīga diena!! Rīts bij` nu tāds parasts, bet vakarā ar draugiem aizbraucām ciemos pie vienas awesome ģimenes, noskatījāmies šizīgu filmu par čal, kuram likās, ka manekins ir reāla meitene, kuru viņš mīl!!! jā, Bjanka (manekina vārds)- viņš pat viņu bildināja, bet viņa teica nē... ;( Anyways. pēc tam gājam pastaigā pa neighborhoodu un ,kā jau pavasarim nākot, visur bija peļķes. Labi, ka man bija gumijnieki... You know what I mean. Tā sajūta, ka esi līdz potītēm ūdenī ar milzīgu smaidu uz sejas, kamēr visi pārējie spiedz un žēlojās!! Nu jā, that was about it, bet, ko tad vairāk laime vajag. Ar amzu prieciņu ar` pietiek. :))

Into the wild.

vēlreiz pildot fiziku noskatījos "into the wild". Jā, pavisam noteikti mana mīļākā filma.
filmā ir tik daudz vērtīgu citātu un atziņu, ka visas pat nespēšu uzskaitīt. nevajag arī, jo tikai tas, kas paliek prātā un sirdī ir svarīgi. Pēc filmas noskatīšanās vēl vairāk sāku domāt par to, ka es gribu savu dzīvi pavadīt Āfrikā ar daudz melniem bērniņiem blakus. "Ar tavām smadzenēm tev vajadzētu izgudrot zāles pret vēzi, tā tu palīdzēsi daudz vairāk cilvēkiem." (Ernesta domas) Bet tas nav priekš manis, es zinu savu mērķi. Pirms pāris nedēļām sāku vadīt kori draudzē, šodien pēc mēģinājuma man prātā ienāca doma, kura pati par sevi jau man liek starot. Āfrikas bērni, kuriem es ceru, ka varēšu dot iespēju dziedāt, zīmēt, atklāt savus talantus, atklāt to, ka arī viņiem ir nākotne. Nekādā gadījumā negribu atrast sevi pēc 10 gadiem nodarbojoties ar karjeru un materiālismu. Šo sapni es nevēlos pazaudēt.

Pārdomas 5dienas vakarā.

Es atvainojos noteiktiem cilvēkiem par to, ka nākamie pāris vārdi nebūs latviešu valodā.
"Have I gone crazy?"-"Honestly, yes. You are completely out of your senses. You are crazy, but can I tell you a secret? All the best people are." (atvainojos arī par to, ka šie nav tieši izmantotie vārdi, īstos neatceros, bet domu jau sapratāt) Manuprāt, labākais citāts no "Alise Brīnumzemē". Kad cilvēks kļūst patiess, tad viņš citu acīs liekas nesakarīgs, vieglprātīgs, sapņotājs. Pats labākais, ka tiem cilvēkiem vienalga; viņi ir tādi kādi ir un paši veido savu dzīvi, nevis ļauj notikumiem un apkārtējiem to darīt.

sugarsweet

Šodien ir mana dzimšanas diena. Wuhuu, right? Beidzot vismaz 16
Patiesībā visu dienu jūtos nekā. Draugi mani supermīļi apsveica, bet es vnk jūtos diezgan slikti. Nav garstāvokļa, drīzāk varētu raudāt nekā smieties. Nevienu īsti negribu redzēt, kaut arī mana mamma ir pārliecināta, ka patiesībā vēlos, es tikai to slēpjot. Ironiski, ka vienīgais cilvēks, kuru tiešām gribātu redzēt sev blakus te nav. Sweet sixteen, right?
Patiesībā tas ir tāpēc, ka jūtos tā, ka neesmu palnījusi neko no tā. Pārāk daudz labā un mīlestības. Nekas no tā nav nopelnīts. Dieva mīlestība un žēlastība priekš manis ir par daudz. Es vnk nevaru to saprast, iebāžot kaut kādā kastē, kura atbild uz jautājumu "kāpēc? par ko?". Laikam jau būtu jāpriecājas... Nu nez. Just don`t feel like it, yet.