svētdiena, 2010. gada 21. marts

Pa peļķēm.

Šodien vienkārši tik pārsuperīga diena!! Rīts bij` nu tāds parasts, bet vakarā ar draugiem aizbraucām ciemos pie vienas awesome ģimenes, noskatījāmies šizīgu filmu par čal, kuram likās, ka manekins ir reāla meitene, kuru viņš mīl!!! jā, Bjanka (manekina vārds)- viņš pat viņu bildināja, bet viņa teica nē... ;( Anyways. pēc tam gājam pastaigā pa neighborhoodu un ,kā jau pavasarim nākot, visur bija peļķes. Labi, ka man bija gumijnieki... You know what I mean. Tā sajūta, ka esi līdz potītēm ūdenī ar milzīgu smaidu uz sejas, kamēr visi pārējie spiedz un žēlojās!! Nu jā, that was about it, bet, ko tad vairāk laime vajag. Ar amzu prieciņu ar` pietiek. :))

svētdiena, 2010. gada 14. marts

Into the wild.

vēlreiz pildot fiziku noskatījos "into the wild". Jā, pavisam noteikti mana mīļākā filma.
filmā ir tik daudz vērtīgu citātu un atziņu, ka visas pat nespēšu uzskaitīt. nevajag arī, jo tikai tas, kas paliek prātā un sirdī ir svarīgi. Pēc filmas noskatīšanās vēl vairāk sāku domāt par to, ka es gribu savu dzīvi pavadīt Āfrikā ar daudz melniem bērniņiem blakus. "Ar tavām smadzenēm tev vajadzētu izgudrot zāles pret vēzi, tā tu palīdzēsi daudz vairāk cilvēkiem." (Ernesta domas) Bet tas nav priekš manis, es zinu savu mērķi. Pirms pāris nedēļām sāku vadīt kori draudzē, šodien pēc mēģinājuma man prātā ienāca doma, kura pati par sevi jau man liek starot. Āfrikas bērni, kuriem es ceru, ka varēšu dot iespēju dziedāt, zīmēt, atklāt savus talantus, atklāt to, ka arī viņiem ir nākotne. Nekādā gadījumā negribu atrast sevi pēc 10 gadiem nodarbojoties ar karjeru un materiālismu. Šo sapni es nevēlos pazaudēt.

piektdiena, 2010. gada 12. marts

Pārdomas 5dienas vakarā.

Es atvainojos noteiktiem cilvēkiem par to, ka nākamie pāris vārdi nebūs latviešu valodā.
"Have I gone crazy?"-"Honestly, yes. You are completely out of your senses. You are crazy, but can I tell you a secret? All the best people are." (atvainojos arī par to, ka šie nav tieši izmantotie vārdi, īstos neatceros, bet domu jau sapratāt) Manuprāt, labākais citāts no "Alise Brīnumzemē". Kad cilvēks kļūst patiess, tad viņš citu acīs liekas nesakarīgs, vieglprātīgs, sapņotājs. Pats labākais, ka tiem cilvēkiem vienalga; viņi ir tādi kādi ir un paši veido savu dzīvi, nevis ļauj notikumiem un apkārtējiem to darīt.