here came the sun today.

Ilgs klusums no manas puses bijis. Vairākkārt vēlējos kaut ko uzrakstīt, bet piemirsās. Ai, nu lai..
Šodien bija ļoti svētīga diena ar Anetti un Astrīdu - vnk līdz asarām. Tagad esmu mājās un pa ilgiem laikiem saprotu, ka vēlos savā dzīvē kko mainīt.
"Ierodoties šajā pasaulē, tu raudāji, bet tev visapkārt priecājās. Dzīvo tā, lai, tev aizejot no šīs pasaules, tu smaidītu, bet tev apkārt visi raudātu."
(Šīs dienas saulstariņš no "smaidu burkas"-Anettes dāvana dz/d) Dzīvo spilgti!
Un tā starp citu.. Ernests šodien ņems mājās avu kaķi. Pārsteidzoši, bet man pat nobira asariņa (iekšēji) :D. Forši tomēr, kad, atnākot mājas, pie durvīm kāds sēž un tevi sagaida. Bet es vienalga neesmu dzīvnieku cilvēks.

būt par savu ēnu

tik daudz lietu manā galvā, bet tikai dažas sirdī. un tām pašām man laika neatliek. tik daudzko gribu sasniegt, tik daudz sapņu, bet tagad šķiet nav nekā. gan jau, ka būs rīt. gribu sākt dzīvot jau šodien, gribu smaidīt par šo dienu ne nākamo, bet pašai bail. Stulbi. Pagaidām domas līmenī, vēl daudzkas jāpārdomā, bet iespējams iešu prom no sb.